VAI ŠĪS ATTIECĪBAS
IR PALIEKOŠAS?

Kā lai es zinu, ka manas attiecības ar Dievu ir drošas?...

Mūsu dzīvē attiecības iet un nāk, un daudzas no tām nav ilgstošas. Mēs varam piedzīvot laulības šķiršanu, atsvešināšanos no draugiem, kurus vairs nesatiekam, varbūt pat tuva cilvēka nāvi. Vai tu baidies par savām jaunajām attiecībām ar Dievu? Vai tās būs paliekošas?

Dievs saka: "Es tevi nekad neatstāšu un nekad nepametīšu." (Ebrejiem 13:5) Kad uzticamies Jēzum, un vēlamies, lai viņš ienāk mūsu dzīvē, mēs kļūstam par viņa bērniem un varam būt pārliecināti par viņa mīlestību, kas nemainās. Dieva Vārds palīdz saprast, kādas ir tavas attiecības ar viņu.

Tā kā attiecības ar Dievu mēs nevaram nopelnīt, mums nav jāpūlas tās saglabāt. Bībele par to runā nepārprotami. Ja esam uzticējušies Jēzum Kristum, Dievs mūs ir pieņēmis.

"Dieva taisnība ticībā uz Jēzu Kristu ir visiem, kas tic; tur nav nekādas atšķirības, jo visi ir grēkojuši un visiem trūkst dievišķās godības. Dieva žēlastībā visi tiek attaisnoti bez nopelna, jo viņš tos atpircis Kristū Jēzū." (Romiešiem 3:22-24)

Pirms mēs kļuvām par kristiešiem

Lūk, kā Bībele raksturo mūs, pirms mēs kļuvām par kristiešiem. Mēs bijām:

  • Dieva ienaidnieki (Romiešiem 5:10)
  • nespēcīgi (Romiešiem 5:6)
  • bezdievīgi (Romiešiem 5:6)
  • grēcinieki (Romiešiem 5:8)
  • nomaldījušies (Mateja ev. 18:11)
  • nabagi (Atklāsmes gr. 3:17)
  • akli (2.Korintiešiem 4:4)
  • pakļauti Dieva dusmām (Jāņa ev. 3:36)
  • miruši savos grēkos (Efeziešiem 2:1)
  • nesaprātīgi, iekāru vergi (Titam 3:3)
  • ļaundari (Kolosiešiem 1:21)
  • tālu no Dieva (Efeziešiem 2:13)
  • bez cerības (Efeziešiem 2:12)
  • staigājoši tumsā (Jāņa ev. 8:12)

Tagad, kad esam kristieši

No brīža, kad pieņemam Kristu savā dzīvē, mums sākas jaunas attiecības ar Dievu, jauna dzīve. Lūk, kā Bībele mūs raksturo tagad, kad mūsu dzīvē ir ienācis Kristus:

  • starp mums un Dievu ir iestājies miers (Romiešiem 5:1)
  • mēs esam kļuvuši Dieva bērni (Jāņa ev. 1:12)
  • mūsu grēki ir piedoti (Kolosiešiem 1:14)
  • mēs esam kļuvuši tuvi (Efeziešiem 2:13)
  • mēs esam apzīmogoti ar Svēto Garu (Efeziešiem 1:13)
  • mēs vairs neesam tumsa (Efeziešiem 5:8)
  • mēs esam ievesti Kristus valstībā (Kolosiešiem 1:13,14)
  • mēs esam Dieva mīlēti (1.Jāņa 4:9,10; Jāņa ev. 15:9)
  • mums ir dota mūžīgā dzīvība (Jāņa ev. 3:16)
  • nekas mūs nespēj šķirt no Dieva mīlestības (Romiešiem 8:38,39)
  • mēs esam Dieva žēlastībā izglābti (Efeziešiem 2:8,9)
  • Kristus mīt mūsu sirdīs (Efeziešiem 3:17)
  • Mēs esam Dieva izredzēti (Efeziešiem 1:4,5)
  • Mēs esam pārgājuši no nāves dzīvībā (Jāņa ev. 5:24)
  • Mēs esam taisnoti Dieva acīs (2.Korintiešiem 5:21)
  • Mūs vada Gans, kas par mums rūpējas (Jāņa ev. 10:27)

Jēzus teica: "...nevienu, kas pie manis nāk, es nekad nedzīšu prom" (Jāņa ev. 6:37). Viņš to paskaidro tuvāk, sacīdams: "Es tām dodu mūžīgo dzīvību, viņas nemūžam neies bojā, un neviens tās neizraus no manas rokas. Mans Tēvs, kas man tās devis, ir par visiem lielāks, un neviens tās nevar izraut no mana Tēva rokas. Es un Tēvs, mēs esam viens." (Jāņa ev. 10:28-30). Viņš ir mūs cieši satvēris un nepalaidīs.

Mēs varam paļauties "... ka Dievs, kas ... iesāka labo darbu, to pabeigs līdz Jēzus Kristus dienai" (Filipiešiem 1:6).

Jēzus ir pilnībā samaksājis par mūsu grēkiem un, ja mēs viņam par to pateicamies, pieņemam viņu savā dzīvē, vēloties, lai mūsu dzīve piederētu viņam, viņš mūs dara par saviem bērniem, dāvājot mums pilnīgu piedošanu un atzīšanu.

Šīs attiecības sargā nevis mūsu rīcība, bet Dieva raksturs un Jēzus nāve pie krusta mūsu dēļ. Jēzus nopirka mūsu attiecības ar viņu, atceļot sodu par grēku, kas mūs šķīra no Dieva. Tā mēs kļūstam par viņa bērniem, viņš iemājo mūsos, mums ir piedots, mēs esam pasludināti par taisnotiem Viņa acīs, jo Jēzus apklāj mūsu grēku. Diemžēl mēs joprojām grēkojam. Mēs joprojām izvēlamies rīkoties pēc sava, nevis Dieva prāta. Taču tas nepadara mūsu attiecības ar Kristu mazāk drošas. Mēs esam droši par šīm attiecībām, jo Dievs par tām saka: "Tā nu starp mums, ticībā attaisnotajiem, un Dievu ir iestājies miers caur mūsu Kungu Jēzu Kristu" (Romiešiem 5:1).

Pestīšana Jēzū ir tikai un vienīgi Dieva dāvana, ko mēs ticībā saņemam reizi par visām reizēm. Tajā brīdī sākas mūsu attiecības ar Dievu, kas turpinās mūžīgi. Šīs attiecības nav atkarīgas no mūsu svētuma, ticības lieluma vai upuriem, labiem darbiem vai reliģiskas darbošanās. Dievs nevēlas, lai mēs domātu vienīgi par savu sniegumu, viņš vēlas, lai mūsu domas būtu vērstas uz Jēzu.

Pretēji citām attiecībām, kas mums ir pasaulē, mūsu attiecības ar Dievu ir drošas tādēļ, ka viņš pats tās ir nodrošinājis, un mēs varam uzticēties, ka viņš tās saglabās līdz mūžībai. 1.Korintiešiem 1:9 ir teikts: "Dievs ir uzticams, viņš jūs ir aicinājis mūsu Kunga Jēzus Kristus sadraudzībā."