TICĪBAS BŪTĪBA

Ticība ir visas dzīves kodols. Kas ir ticība?...
Deivs Louijs

Katra diena ir saistīta ar ticību. 95% no mūsu uzskatiem un vērtībām balstās uz ticību. Ticība ir visas dzīves kodols. Piemēram, tu saslimsti un aizej pie ārsta, kura vārdu tu pat nespēj izrunāt un kura zinātniskos grādus tu neesi pārbaudījis. Viņš tev izsniedz recepti, kuru tu nevari izlasīt. Tu ar to dodies uz aptieku, kur tevi apkalpo farmaceits, kuru tu nekad iepriekš neesi sastapis un viņš tev izsniedz ķīmisku savienojumu, kuru tu nesaproti. Tu dodies mājās un lieto zāles atbilstoši pievienotajai instrukcijai. Visā šajā procesā tev ir jāuzticas. Arī kristieša dzīves kodols ir ticība. Vārds ticība Bībelē parādās 232 reizes.

Kas ir ticība?

Pirmkārt, labāk būtu sākt ar to, kas ticība nav.

  • Ticība nav emocijas (t.i., sajūta), ka Dievs ir.
  • Ticība nav lēciens tumsā par spīti faktiem.
  • Ticība nav universāls spēks, kas palīdz tev dabūt visu, ko vēlies.

Diemžēl šāda ticības izpratne joprojām tiek kultivēta dažās draudzēs.

Henks Hānegrafs savā grāmatā "Christianity in Crisis" stāsta par Leriju un Lakiju Pārkeriem, kuri nedeva savam ar diabētu slimajam dēlam insulīnu, jo viņiem bija iegalvots, ka viss, kas viņiem ir nepieciešams, ir ticība, ka dēls tiks dziedināts. Diemžēl viņu dēls nonāca diabēta komā un nomira. Viņi nevis sarīkoja bēres, bet noturēja augšāmcelšanās dievkalpojumu, ticot, ka tad, ja viņiem būs pietiekoši stipra ticība, proti, ja viņi runās pareizos vārdus un pietiekoši stipri ticēs, bez mazākās šaubu ēnas, tad ticības spēks atgriezīs viņu dēlu dzīvē. Vēlāk Lerijs un Lakija Pārkeri tika apsūdzēti un notiesāti par slepkavību un vardarbību pret bērnu. Kāpēc? Jo viņiem bija nepareiza izpratne par ticību.

Jaunās Derības (Mateja, Marka, Lūkas un Jāņa) evaņģēlijos mēs redzam, ka arī mācekļi bieži bija neizpratnē par ticību. Taču viņi bija pietiekoši gudri, lai jautātu Jēzum. Lūkas evaņģēlija 17. nodaļā mācekļi lūdz Jēzu vairot viņu ticību. Lūk, ko Jēzus viņiem atbildēja:

"Ja jums būtu ticība kā sinepju graudiņš, jūs sacītu šim zīdkokam: tiec izrauts ar visām saknēm un iestādīts jūrā, – un tas jums paklausītu." Jēzus atbilde ir interesanta. Ievēro, ka viņš nesaka neko tādu, ko mēs parasti esam pieraduši dzirdēt baznīcā. Jēzus neteica: "Jums tikai vairāk jāpacenšas." Jēzus neteica: "Jums tikai jātic." Jēzus atbilde atklāj svarīgu patiesību par ticības būtību. Sinepju sēkliņa ir vismazākā no sēkliņām. Jēzus izmantoja šo faktu, lai pateiktu, ka izšķirošais nav ticības lielums. Ticības spēks balstās uz ticības objektu, nevis uz to, cik pārliecināts tu esi.

Ļauj man paskaidrot. Iedomāsimies, ka ir pats ziemas sākums un es stāvu ezera krastā. Ezeru klāj plāna ledus kārtiņa. Esmu pilns ticības un pārliecības, un speru pirmo soli, lai dotos pāri tikko uzsalušajam ledum. Diemžēl, par spīti stiprajai ticībai un nelokāmajai pārliecībai rezultāts ir aukstuma un slapjuma šoks. Kamēr ledus vēl ir plāns, pārliecībai nav nozīmes. Uz ledu nevar paļauties.

Pēc pāris mēnešiem, kad aukstums ir turējies jau krietnu laiku, ledus ir vairākus desmitus centimetru biezs. Atceroties iepriekšējo pieredzi, esmu ļoti piesardzīgs spert soli uz ledus. Neesmu pārliecināts, vai ledus mani noturēs. Galu galā, iepriekšējā reizē biju piedzīvojis smagu vilšanos. Kaut gan man ir bail un manī ir 'mazāk ticības' nekā iepriekš, es tomēr sadūšojos spert soli uz ledus un uzreiz sajūtu stingru pamatu. Kāda atšķirība? Manas ticības objekts ir krietni stabilāks.

Tātad ticības spēks balstās uz ticības objekta uzticamību. Tomēr...

Ticības pakāpe ir tieši proporcionāla zināšanām par objektu.

Piemēram, cilvēks, kurš baidās no lidošanas, pirmoreiz ierodoties lidostā, iegādāsies apdrošināšanas polisi. Viņa drošības josta būs piesprādzēta jau divdesmit minūtes pirms pacelšanās, un viņš uzmanīgi ieklausīsies neiztrūkstošajā "avārijas instrukcijā". Viņam nav nekādas ticības tam, ka lidmašīna spēj viņu nogādāt galamērķī. Taču lidojuma laikā pasažiera attieksme sāk mainīties. Vispirms viņš atsprādzē drošības jostu, labprāt pieņem piedāvāto ēdienu, un drīz vien jau dzen jokus ar blakussēdētāju. Kas izraisīja šādas pārmaiņas? Kas notika? Vai 11000 metru augstumā ticība pieaug? Protams, nē. Jo vairāk viņš uzzināja par savas ticības objektu – lidmašīnu, jo vairāk viņš tai uzticējās.

Tāpat notiek arī kristieša dzīvē. Jo vairāk mēs uzzinām par Dievu, jo vairāk mēs varam viņam uzticēties. Mācies dzīvot, vairāk balstoties uz Dieva Vārda faktiem nekā savām sajūtām. Lasi Bībeli un vēro, kā Dievs rīkojas. Lūdz, lai viņš tev atklāj sevi. Tu vari sākt jebkurā vietā. 145., 146. un 147. psalmi brīnišķīgi raksturo Dievu. Lasot jebkuru Bībeles vietu, lūdz, lai Dievs tevi māca un rāda tev, kā tu vari viņam uzticēties. Katrā situācijā jautā Dievam: "Ko man vajadzētu zināt, uzticot tev šo situāciju?" Vērsies pie Bībeles un kļūsti par Dieva un viņa attiecību ar tevi pētnieku.

D.L. Mūdijs kādreiz teica: "Es mēdzu dienu no dienas lūgt, lai Dievs man dod ticību. Tad kādu dienu es izlasīju Romiešiem 10:17, kur ir teikts: 'Tātad ticība rodas no pasludinātās vēsts...' Tā nu es sāku lasīt Bībeli, un kopš tā laika mana ticība ar katru dienu pieaug."