SVĒTAIS GARS MŪSOS

Kur mīt Svētais Gars? Kā Dievs runā uz mums?...
Neja Beileja

Daži domā: “Ja Jēzus būtu šeit virs zemes, un mēs varētu viņu redzēt, mēs viņam sekotu visur.” Bet Ecēhiēla 36:27 Dievs saka: “Es jums došu savu Garu!” Bija laiks, kad man nācās sev atgādināt, ka man ir dots Dieva Gars. Atceros, ka, izlasot šo tekstu, es dienām ilgi to pārdomāju: “Viņa Gars ir manī!” Kristus caur savu Garu šodien mīt manī, un tas ir tikpat droši, kā tad, kad to piedzīvoja pirmie mācekļi. Vai nav dīvaini, ka, lai gan mūsos ir Dieva Gars, mēs bieži vien tam nepievēršam nekādu uzmanību.

Kur mīt Svētais Gars

1.Korintiešiem 3:16 ir teikts: “Vai jūs nezināt, ka esat Dieva templis un ka Dieva Gars jūsos mājo?” Endrjū Marejs grāmatā The Spirit of Christ to paskaidro ļoti iedarbīgā veidā: “Jūdu templī ir trīs pagalmi: ārējais, iekšējais un vissvētākā vieta.

Marejs salīdzina mūsu ķermeni ar ārējo pagalmu, bet mūsu prātu, gribu un emocijas – ar iekšējo pagalmu. Taču mūsos ir vissvētākā vieta, kur mīt Dieva Gars. Svētais Gars mīt mūsu gara iekšienē. Tātad vissvētākā vieta ir manī un tevī. 17.pantā ir teikts: “Dieva templis ir svēts, un tie esat jūs.”

Ja esam pieņēmuši Kristu, viņa asinis mūs šķīsta. Kā lai mēs uzturam savu templi šķīstu? Ticībā. Turot Dievu pie vārda.

1.Jāņa 1:9 ir pants, kuru es saucu par “kristieša ziepēm”. Tur ir teikts: “Ja atzīstamies savos grēkos, tad viņš ir uzticams un taisns un mums piedod grēkus, un šķīstī mūs no visas netaisnības.”

Kad tu pēdējoreiz mazgāji rokas un tās bija ļoti netīras, vai tu stāvēji pie izlietnes un teici: “Mani satrauc, kur palika netīrumi.”? Nē. Tu ticēji, ka netīrumi ir aizplūduši kanalizācijā. Tu vairs par to nedomāji. Arī mums jārīkojas tāpat. Ja atzīstamies savos grēkos, tad viņš ir uzticams un taisns un mums piedod grēkus, un šķīstī mūs no visas netaisnības. Mums jātic, ka viņš mums ir piedevis arī tad, ja to neredzam un nejūtam.

Svētais Gars vienmēr norāda uz Kristu. Viņš vienmēr norāda uz piedošanu, krustu un Kristus asinīm. Viņš vienmēr norāda uz to, ka nosodījuma nav. Kādēļ? Jo Romiešiem 8:1 ir teikts: “Tiem, kas Kristū Jēzū, vairs nav pazudināšanas.”

Bet ko dara sātans? Viņš vēlas tev nolaupīt Dieva doto mieru. Sātans grib, lai tu skaties atpakaļ un domā par savu vislielāko grēku. Lai tu vēlreiz un vēlreiz to pārskatītu, kā filmu. Mums šie grēki ir jānes pie krusta un jāsaka: “Kungs Jēzu, tas tikai pierāda, ka man ir vajadzīgs Glābējs. Kungs, es tev pateicos, ka Jēzus Kristus asinis šķīsta mani no visiem grēkiem.” Domā par saviem grēkiem caur krustu un caur Kristus asinīm, un tev būs Dieva miers. Nekavējies domās pie veciem grēkiem. Tici Dieva piedošanai.

Svētais Gars mūs uzrunā

Bet, kā tad ar aktuālajiem grēkiem, uz kuriem Dievs vērš mūsu uzmanību?

Visbiežāk Dievs runā uz mani caur attiecībām ar citiem cilvēkiem. Kādreiz man bija attiecības, kas nedeva man mieru gadiem ilgi. Tā bija tik smaga pieredze, ka es par šo cilvēku domāju: “Ja tu nonāksi debesīs, es nemaz tur nevēlos būt.” Es vainoju šo cilvēku. Es kritizēju viņu. Es nosodīju. Es piekasījos. Man nebija neviena laba vārda, ko pateikt par viņu. Un visu laiku es attaisnoju sevi.

Tad kādu dienu Kungs man norādīja uz Lūkas 18:9: “Un dažiem, kas sevi uzskatīja par taisniem, bet pārējos nicināja, viņš stāstīja šādu līdzību.” Es sapratu, ka nicinu šo cilvēku. Jēzus stāstīja līdzību:

“Divi cilvēki ienāca templī Dievu lūgt, viens bija farizejs un otrs – muitnieks. Farizejs, nostājies savrup, lūdza tā: Dievs, es tev pateicos, ka neesmu kā pārējie cilvēki – laupītāji, ļaundari, laulības apgānītāji vai arī kā šis te muitnieks; es gavēju divreiz nedēļā un dodu desmito tiesu no visa, ko iegūstu. Bet muitnieks, attālāk stāvēdams, neuzdrošinājās pat acis pacelt uz debesīm, bet, sitot sev pie krūtīm, sacīja: Dievs, esi man grēciniekam žēlīgs!”

Jēzus to izskaidroja tā: “Es jums saku: šis [tas, kurš teica: “Esi man grēciniekam žēlīgs!”] nogāja savās mājās attaisnots, bet tas otrs ne, jo katrs, kas pats sevi paaugstina, tiks pazemināts, bet, kas sevi pazemina, tiks paaugstināts. ”

Izlasot to, es teicu: “Kungs, esmu kā farizejs. Es nicinu šo cilvēku. Man tas nepatīk.” Es sapratu, ka man jāizmeklē pašai sava sirds. Tur es ieraudzīju skaudību, mīlestības trūkumu, lepnību, dusmas, nosodījumu, kritizēšanu. Tad es izlasīju Galatiešiem 5:16-23:

“Bet es jums saku: dzīvojiet Garā, tad jūs neļausieties miesas iegribām. Jo miesa iekāro pretēji Garam, bet Gars – pretēji miesai. Tādēļ ka tie abi stāv viens otram pretī, jūs nevarat darīt visu, ko gribat. Ja Gars jūs vada, jūs neesat zem bauslības. Miesas darbi ir skaidri redzami, tie ir: netiklība, nešķīstība, izlaidība, kalpošana elkiem, pūšļošana, ienaids, ķildas, greizsirdība, dusmas, patmīlība, nesaticība, šķeltniecība, skaudība, dzeršana, dzīrošana un tamlīdzīgas lietas, par kurām es jūs tagad brīdinu, tāpat kā jau iepriekš esmu jums sacījis: tie, kas tādas lietas dara, Dieva valstību neiemantos. Bet Gara auglis ir: mīlestība, miers, prieks, izturība, krietnums, labestība, uzticamība, lēnprātība, savaldība. Pret tādām lietām nav bauslības.”

Reizēm mēs skatāmies uz grēku sarakstu un sakām: “Nu, sevi es te nekur neatrodu!” Taču mēs aizmirstam paskatīties uz sevi, ņemot palīgā Gara augļu sarakstu. Mums būtu sev jājautā: “Cik daudz es mīlu? Cik laipns es esmu? Cik uzticīgs? Cik labsirdīgs?” Mēs vērtējam sevi pēc grēkiem, kad patiesībā mums vajadzētu vērtēt sevi pēc Gara augļiem.

Endrjū Marejs saka: “Kā tas ir iespējams, ka mēs sastopam kristiešus, kuri ir svēti un neiecietīgi?” Un viņš turpina: “Jo viņi nepazīst mīlestības Garu. Vienīgi Svētais Gars rada mīlestību.”

Domājot par cilvēku, kas man bija nodarījis pāri, man ienāca prātā pants no 1.Pētera 3:8,9: “Un beidzot esiet visi vienprātīgi, pilni līdzjūtības, brāļu mīlestības, sirds iejūtības, pazemības.”

Es jutu, ka šis cilvēks ir man nodarījis ļaunu, mani aizvainojis. Bet turpinājumā ir teikts: “neatmaksājiet ļaunu ar ļaunu, lamas ar lamām, bet – tieši otrādi – dodiet svētību, jo jūs esat aicināti, lai iemantotu svētību!”

Ieraugot manas pašas sirds stāvokli, es nožēloju Dieva priekšā, ka esmu bijusi kā farizejs, un lūdzu: “Kungs, esi man, grēciniekam, žēlīgs! Kungs, parādi man, kā es varu svētīt šo cilvēku?” Tolaik es biju Anglijā un kādā grāmatveikalā ieraudzīju diezgan dārgu grāmatu, kas viņam noteikti patiktu. Atgriežoties Amerikā, es šo grāmatu viņam uzdāvināju. Viņš bija dziļi aizkustināts. Tas viņam nozīmēja ļoti daudz un es domāju, ka Dievs to lietoja savā veidā.

Mēs varam uzticēties, ka Svētais Gars mums vienmēr uzrādīs situācijas, kad rīkojamies pret Kristus gribu. Viņš nekavējās to uzrādīt man. Lasot Dieva Vārdu un lūdzot, lai Svētais Gars mūs vada, viņš mūsu dzīvē radīs Gara augļus: mīlestību, mieru, prieku, izturību, krietnumu, labestību, uzticamību, lēnprātību, savaldību.

Jēzus saka: “Kā Tēvs mani ir mīlējis, arī es jūs esmu mīlējis. Palieciet manā mīlestībā! To es jums esmu sacījis tādēļ, lai mans prieks būtu jūsos un jūsu prieks būtu pilnīgs.” (Jāņa ev. 15:9,11)

Fragments no Nejas Beilijas grāmatas. Autortiesības © 2004 Ney Bailey, WaterBrook Press. Izmantots ar autores atļauju.

Nevienu šīs grāmatas daļu nedrīkst kopēt vai nodot tālāk jebkurā veidā bez rakstiskas atļaujas. Šo rakstu drīkst nodot tālāk citiem, tikai pievienojot šo piezīmi par autortiesību ievērošanu.

Neja Beilija ir grāmatas Faith Is Not A Feeling autore. Izdevniecība WaterBrook Press.