KĀ NOVĒRST ŠĶĒRŠĻUS
GARĪGĀM SARUNĀM?

Izvairīšanās no komunikācijas kļūdām, stāstot citiem par Dievu...
Dags Poloks

Pulkvežleitnanta mācība

Reiz Nacionālais Sabiedriskais Radio atskaņoja stāstu par nesaskaņām Najafā, Irākā, starp saniknotu šiītu pūli un bruņotu patruļu no Amerikas 101. aviodesanta divīzijas.

Baidoties, ka kareivji varētu apgānīt viņu svētnīcu, simtiem neapbruņotu civiliedzīvotāju ieņēma kaujas pozīcijas, vicinot rokas un izaicinoši kliedzot.

Konfrontācija varēja beigties bēdīgi, ja ASV pulkvežleitnants Kristofers Hjūss nebūtu nācis klajā ar attapīgu ideju.

Hjūss, kas todien bija komandieris, paņēma skaļruni un izkliedza trīs vienkāršas pavēles savam karaspēkam: pirmkārt, viņš pavēlēja "notupties uz viena ceļa", otrkārt, pavērst ieročus pret zemi, un visbeidzot, palūkoties augšup un draudzīgi uzsmaidīt naidīgi noskaņotajam pūlim.

Dažus mirkļus vēlāk, kad karaspēks bija izpildījis komandiera pavēli, pūļa izturēšanās mainījās. Naidīgums pazuda. Dūru vicināšanas un kliedzienu vietā cilvēki sāka smaidīt un draudzīgi sita viens otram uz pleca.

Sarunas toņa maiņa

Šim stāstam ir liela līdzība ar garīgām sarunām pasaulē, kas kļūst arvien naidīgāka pret tradicionālajiem sarunu veidiem, kādus ir raduši lietot kristieši.

«...cilvēki, kas pagaidām
nav kristieši,
nav ienaidnieki,
bet gan
ienaidnieka
upuri.»

Līdzīgi kā šiīti, ar kuriem sastapās pulkvežleitnants Hjūss, daudzi cilvēki, kuriem mēs vēlamies pastāstīt vēsti par Jēzu, reaģē atturīgi.

Viņi sagaida un ir labi sagatavoti ikvienam tiešam uzbrukumam viņu siržu svētnīcām.

Kā lai mēs izvairāmies no grimšanas šajā bezgalīgajā muklājā, kur nav iespējams uzvarēt?

Pāvila vēstulē kolosiešiem 4:5–6 ir teikts: "Izturieties gudri pret tiem, kas nepieder pie draudzes; izmantojiet šo laiku. Jūsu runa lai aizvien ir tīkama, ar sāli sālīta, lai jūs zinātu, kā ikvienam atbildēt."

Esmu atklājis, ka pirms Dievs kaut ko dara caur mums, Viņš vēlas darboties mūsos. Viņš vēlas lai vēsts, kuru līdzdalām citiem, vispirms izmaina mūs.

Vispirms ikvienam Kristus sekotājam ir jāatpazīst un jānovāc no ceļa garīgo sarunu šķēršļi. Tas ir pirmais priekšnoteikums, lai realizētu Pāvila vēstules kolosiešiem 4:5–6 patiesības.

Šķērslis Nr. 1: Neticīga sirds

Vai tu patiešām tici, ka cilvēki, kurus tu satiec savā ikdienā, vēlas runāt par garīgām lietām? Ja tu tam netici, es tevi aicinu beigt lasīt un lūgt, lai Kristus palīdz tavai neticībai.

Šķērslis Nr. 2: Mūsu, bet ne viņu valoda

Ja mēs uzdodam jautājumus: "Vai tu esi glābts?", "Vai tu esi piedzimis no augšienes?" cilvēki jūtas kā autsaideri. Runājot "kristiešu valodā", mēs neviļus sakām: "Ja vēlies ar mani runāt par garīgām lietām, tev to būs jādara manā valodā."

Jēzus demonstrēja kaut ko pavisam citu. Runājot par Dieva lietām, Viņš lietoja modernu valodu.

Apustulis Pāvils aicināja ticīgos aizlūgt par to, lai viņam izdotos vēsti pasludināt skaidri (Pāvila vēstule kolosiešiem 4:4) . Izmantojot savu, nevis viņu valodu, mēs mulsinām cilvēkus un liekam viņiem justies kā nesaprašām.

Pāvila vēstule kolosiešiem 4

4un lai es to varu darīt zināmu, kā tas man pienākas.

Ar saviem vārdiem Jēzus uzcēla tiltus un atvēra durvis. Mēs varam darīt to pašu, mācoties garīgās patiesības pārtulkot savu sarunbiedru valodā.

Šķērslis Nr. 3: Kaujinieciskums

Ir aizraujoši vērot divu labu tenisistu saspēli. Katrs no spēlētājiem cenšas otru izsist no ierindas un gūt uzvaras punktu. Bija laiks, kad es diemžēl uztvēru garīgas sarunas tieši tā. Uz personu, ar kuru es runāju, es skatījos kā uz sāncensi, kuru man jāpārvelk savā pusē.

Pat, ja mans sāncensis bija tam gatavs, vairumā gadījumu pasaules uzskatu cīņas noveda pie karstām debatēm, un karstas debates pavēra ceļu strīdiem.

Galu galā man tāpat nevienu neizdevās pārliecināt par Dieva Valstību.

Reiz es dzirdēju profesoru un autoru Dalasu Vilardu (Dallas Willard) sakām: "Ir ļoti grūti kaut ko pārliecinoši apgalvot, kādu neaizskarot."

Mums jāatceras, ka cilvēki, kas pagaidām nav kristieši, nav ienaidnieki, bet gan ienaidnieka upuri. Mēs esam aicināti ieiet viņu kultūrā ar smalkjūtību.

Sāc no jauna

Tikai viens no visiem šiem sarunu šķēršļiem var atņemt visas iespējas uzsākt vai turpināt sarunu par garīgu tematu. Labās ziņas ir tās, ka šī kļūda nav fatāla vai galēja; tā ir tikai iespēja visu sākt no jauna saprātīgākā veidā.

Pulkvežleitnants Hjūss izglāba situāciju, izturoties gudri pret cilvēkiem, kuru vērtības atšķīrās no viņējām. Sekosim viņa piemēram. Ieņemsim pozīciju "uz viena ceļa" (pazemīgu stāvokli, no kura mēs uzsākam sarunu kā klausītāji un tie, kuri mācās); pavērsīsim ieročus pret zemi (izvairīsimies no konfrontējošiem centieniem "pārlauzt" citus), paskatīsimies augšup un pasmaidīsim (komunikācijā būsim cieņas pilni, sirsnīgi, draudzīgi un tādi, kas rūpējas par sarunu biedru).

Es mudinu tevi uztvert šīs idejas nopietni un lūgšanā apsvērt, kā tās īstenot.

Adaptēts no Daga Poloka grāmatas "God Space: Where Spiritual
Conversations Happen Naturally".
Autortiesības © 2009 Doug Pollock.
Tiek izmantots ar autora atļauju.